Skolas vēsture

 

Rīgas 18.vakara (maiņu) vidusskola

Arī mūsu skolai, tāpat kā visam, ir sava vēsture, kas sākas 19. gadsimtā un ir bagāta ar dažādiem notikumiem.

Sarkandaugava arvien vairāk attīstījās par rūpniecības rajonu, un pēc Saimniecības komisijas datiem 1872. gadā zeme Sīmaņa ielā piederēja laulātajam pārim - Josifom Bukovskim un Karoļinai Bukovskai, kuriem gan bija tikai izmantošanas tiesības. Īstā zemes īpašniece bija Rīgas pilsēta (Vidzemes pilsētu īpašums).

Kopš 1896. gada izmantošanas tiesības jau piederēja Jelgavas sīkpilsonim Kārlim Zablovskim, bet īpašniece jorpojām bija Rīga. 1896. gada 27. jūlijā Kārlis Zablovskis pārdeva zemi krievu - franču uzņēmumam "Provodņiks".

"Provodņiks" tika dibināts 1888. gadā un nodarbojās ar gumijas izstrādājumu ražošanu. To var dēvēt par visnozīmīgāko gumijas apstrādes fabriku Latvijā.

    Skolas ēku uzcēla 1898. gadā kā krievu - franču kopuzņēmuma "Provodņiks" korpusu. 1935. gadā uzņēmums bankrotēja, bet telpās ierīkoja izglītības iestādi.

Pirms Otrā pasaules kara šajā ēkā atradās 10. krievu pamatskola (mācību daļas vadītāja - Aleksandra Zeļenska). Skola aizņēma tikai vienu stāvu, pārējos stāvus - 2. Rīgas pilsētas roku darba darbnīca. Piecdesmitajos gados ēkā izvietoja 39. vidusskolu, bet sešdesmitajos gados šajās telpās darbojās jau 41. astoņgadīgā skola.

Mūsu skola kā izglītības iestāde ar nosaukumu Rīgas 18. strādnieku jaunatnes vidusskola dibināta 1949. gadā un izvietota 1898. gadā celtajā ēkā Sarkandaugavas ielā nr. 24. Šobrīd tur darbojas BJC "Laimīte". Īsu laiku zem viena jumta atrodas divas skolas: Rīgas 18. strādnieku jaunatnes vidusskola - toreizējais direktors Vladislavs Suļdins un 28. Rīgas vidusskola - direktors Jānis Ģībietis.

 No 1952. gada Rīgas 18. strādnieku jaunatnes vidusskola atrodas Lēdurgas ielā Nr. 12 un nodota Rīgas Elektrorūpnīcas pārziņā.

Pēc ugunsgrēka 1970. gadā skola pārcelta uz Sīmaņa ielu 14/16. Kopš 1963. gada skolas nosaukums ir Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskola.

Skola ilgi un sekmīgi sadarbojas ar mācību centru "Riman" (iepriekš Fabrika "Boļševiča").